Christ mas

Zini, man šogad tik daudz domu un sajūtu par šiem svētkiem, es centīšos nedaudz to uzlikt šeit uz papīra [ nu ekrāna patiesībā jau :)]
Pirmkārt, pirms svētkiem man likās tas viss tik ļoti tā neforši, ka ir tik daudz cilvēku, kuri atnāk uz draudzi tikai 2x gadā un jūtās baigie kristieši, nu jā, no vienas puses tas ir tik ļoti skumji.. kad puse cilvēku kas ieradušies uz Z.sv. vakara dvk pirms vakarēdiena aiziet prom un paliek pustukša baznīca, bet tomēr.. es ticu, ka Dieva vārds darbojās vienalga, tas tak ir ass spēcīgs griezīgs zobens un ja arī mēs to neredzam, Dieva vārds dabojās pie tām sirdīm vienalga, un es ticu, ka tur būs viens brīdis kad salūzīs tas mūris ko cilvēks ir uzcēlis un sev iestāstījis ka viņš ir tik labs kristietis jo tak veselas 2x gadā aiziet uz draudzi. Jā, man gribās redzēt lietas bums - un gatavs. Bet Dievs jau nav ieliekams kastē un Viņš dara tikai šādi. Manliekas, ka Dievs neskatās uz to cilvēku masu, bet Viņš skatās uz katru sirdi individuāli, Viņš taču radīja it visus un pazīst visus, arī tos 2x gadā nācējus. Jā, protams, šeit var atkal runāt par to, ka nedrīkstam būt remdeni, bet es nedrīkstu un man nav tiesību vispār neko tiesāt, jo es neredzu pilnīgi, es redzu tikai vienu savu subjektīvo skatu. Bet Dievs jau strādā. Es palikšu ie šīs ticības, ka Dievs dara savu darbu arī pie šiem zl "kristiešiem". Jo Dievs tik ļoti mīl viņus.
Vel es šogad daudz domāju par dziesmām, ko es izdziedu, par to ka Kristus nav tas mazais bērniņš tur silītē, jā Viņš tā nāca šeit, tik vienkārši un pazemīgi, patiess Dievs un patiess cilvēks, bet Viņš izauga. Viņš ir Kungs un Ķēniņš, Viņš ir mans Glābējs un draugs vislabākais. Viņs nav tur tas mazais bērniņš, Viņš nav tas vairs. Viņš ir dzimis un dzīvs. Vienreiz dzimis un dzīvs. Viņš neguļ vairs silītē. Nezinu gan kā ir būt mammai, bet tā doma, ka tu katru gadu, savam bērnam dzimšanas dienā dziedi, mazais bērniņš dus slimnīcas gultiņā kluss.. varbūt vel kādus pirmos 5os gadus ar nedaudz piemiegtām acīm to varētu vel pieņemt, bet iedomājies kā to dziedi 15 gadīgam pusaudzim.. es galīgi nenosodu to, ka mēs atceramies Kristus dzimšanu, bet reizēm šķiet tas kaut kā pārāk ļoti, tā, ka mēs aizmirstam kas Kristus ir šodien. Viņš ir dzimis vienreiz un Viņš ir dzīvs.
Un šogad es ritīgi aptvēru un piedzīvoju, ka šie svētki ir par mīlestību, par to neizsakāmo beznosacījuma Dieva mīlestību, par TIK lielo un nepelnīto. Mīlestība nozīmē rūpes par citiem. Dievs ir mīlestība. Tas nozīmē, ka Dievs rūpējās par citiem, par tevi un mani. Viņš nedomā par sevi, par to ka Viņam gribās iedzert kafiju un paskatīties futbolu, Viņš redz ka tev vajag palīdzību un Viņš nāk un ir kopā ar tevi. Viņš tik ļoti mīl, jo īpaši tad, kad es esmu to vismazāk pelnījusi, jo īpaši tad kad es neesmu izdarījusi neko labu. Tik īpaša Viņa mīlestība. Un es nevaru to nopelnīt, tā ir dāvana. Dāvana, nepelnīta, bet dota man.
Un šodien izlsīju teikumu - wise men still seek Him. TIK spēcīgi tas man bija. To atcerēties. un nepadoties un mīlēt, jo īpaši tad, kad citi to nav pelnījuši.

patīk

Man ļoti ļoti ļoti ļoti patīk taisīt un dāvināt dāvanas :) jā. ļoti :) žēl tik, ka tik reti sanāk to darīt. varbūt jāsāk biežāk..

am i ?!

Dievam neviens nav bezcerīgs gadījums!

par to pašu

Atkal un atkal mani pārsteidz cik Dievs ir pacietīgs un uzticams un, ka Viņam tiešām nav nekad trešās iespējas, bet Viņš atkal un atkal tev dod otru iespēju, atkal atgriezties un atkal būt tuvu klāt Viņa sirdij. Fantastisks Dievam raksturs.
Un Viņš izvēlas mani turēt Savās rokās, kaut arī es mēdzu spārdīties pretī, jo man jau šķiet, ka es zinu labāk [ kā tad ]. Viņš vienalga tur, Viņš paliek uzticams, vienmēr vienmēr vienmēr. Viņš nemaina savus apsolījumus. Viņš nesāk mazāk mīlēt. Vinš nepārstāj rūpēties un gādāt.

RESTING BETWEEN THE SHOULDERS OF GOD.. The absolutely SAFEST PLACE TO BE,
GOD IS CARRYING ME. HE HOLDS ME.

Un vel šodien atradu dziesmu, ko jau baigo laiku Dievs deva.. Tur gan drošvien var sanākt kādas 3 dziesmas, jo tā tas vienmēr, ka vajag to visu nedaduz sarediģēt un salikt skaisti, bet šeit šķiet as īpašais, ka tas ir tā nerediģēti un tā pa taisno. Tik īpaši.

Svētais Dievs, Svētais.
Svētais Dievs, Svētais.

Pie Tavām kājām patverties,
Pie Tavām kājām Dievs.
Pie Tavām kājām atrasties
Vēlos es.

Tavā tuvumā,
Tavā klātbūtnē
Pārmaini man sirdi, Dievs
Pārveido mani Tu.

Es ilgojos Tevis Dievs
Man vajadzīgs esi Tu
Es ilgojos Tevis Dievs
Tevis mīļais Tēt.

Projām aiziet nevēlos,
Ar Tevi sastapties vēlos.
Projām aiziet nevēlos es
Vien Tevi sastapt Dievs.

Tavā svētā tuvumā
Manas brūces dziedinātas tiek
Tavā svētā tuvumā
Mana sirds mieru rod
Tavā svētā tuvumā
Es varu patverties.
Tavā svētā tuvumā
Mana sirds prieku rod.

Tu esi svēts
Tu esi taisns
Tu esi mīlestības Dievs
Tu esi žēlastības Dievs

Tu piepildi sirdis
Tu atveldzē sirdis
Tu dziedini tās

Pārveido sirdis
Atjauno sirdis
Tu dari tās veselas,
mans Dievs.

Tu esi Svētais Dievs,
Pie Tavām kājām atrasties vēlos.
Projām iet nevēlos.

Tavā tuvumā palikt Dievs
Tavā klātbūtnē.
Tavā sirdī ieskatīties
Pie Tevis atgiezties.

Es nevēlos projām iet
Es nevēlos mans Dievs.

mī les tība

Pēdējā laikā ļoti daudz domāju un mācos par cilvēkmīlestību. Par to, ka man jāmīl visu pirms tie kas man ir tepat blakus, tie kas man ir dien dienā ar mani.
Redz ko Māte Terēze teikusi - Ir viegli mīlēt kādu, kurš tālu prom, bet ne vienmēr ir viegli mīlēt tos, kuri mums tuvu. Daudz vieglāk ir pasniegt rīsu bļodu nabagam nekā atvieglot vientulību un sāpes kādam, kurš jūtas nemīlēts mūsu pašu mājās. Ienest mīlestību savā mājā ir vieta, kur sākas mūsu spēja mīlēt citam citu. Mīlestība sākas ar rūpēm par tuvākajiem, tiem, kas mājās.
Un es gribu mīlēt vispirms tos, kas pavisam tuvu, lai patiešām patiesi spēju mīlēt arī tos, kas ne tik tuvu.
Mīlēt kā Jēzus mīl. Bez nosacījumiem un aizspriedumiem, bez prasībām un vēlmes, ko iegūt sev. Man agrāk likās, ka tas tak ir viegli, arvien vairāk saprotu ka tas nemaz nav tik viegli. Mīlēt, kad ar tevi nerunā, mīlēt kad tevi nievā, mīlēt kad to nemaz negribās.
Just love them like Jesus.

joy joy joy!

Lift your eyes up!

^^

The safest place to be is within the will of God.

šorīt

Pirms dvk sēdēju un ieraudzīju "Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā, jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti. " 1.Pēt. 2: 9 - 10
Un TIK ļoti uzrunāja. Un sapratu, ar šito ir jāpadalās, jo tie ir TĀDI vārdi, iedomājies, tu esi IZREDZĒTS! Dieva ĪPAŠUMS!!! WOW!
Un tad nu dažiem aizsūtiju iedrošinājuma sms. Kā rezultātā, pati saņēmu atpakaļ arī tādu :) Un tas bija TIK jauki :)
Un tad bija tāds - bāc, jā Elīn, beidzot tu sāc saprast. Tām mazajām lietiņām ir TĀDA vērtība. Tās ir TIK svarīgas un DIevs uz tām tik ļoti skatās un Viņam tās tik ļoti svarīgas. Viņam tās ir TIK svarīgas! Visās tajās mazajās lietiņās, veidojas tavs raksturs.
Tu nevari vienā mirklī ielekt Elijas biksēs. Dievs zin īsto laiku. Dievs tev audzina raksturu. Pārbaudījumi nav klupšanas akmens, bet pakāpiens tuvāk Dievam. Grūtības tevi veido un slīpē par īpašu dārgakmeni. Tu nevari kļūt par to, ko Dievs vēlas lai tu esi, ja pie tevis netiks strādāts. Tas nedarbojās tā, ka bums un tu esi tāds WOW paraugcilvēks. Dievs strādā, bet tu - paliec uzticams tajā, ko Dievs tev ir uzticējis.
Nepadodies! Kad tu beidz cīnīties, tu sāc mirt. Iedomājies, tas ir tavs skrējiens.. un tu nezini cik daudz tev ir vel jāskrien, cik gan stulbi būtu, ja tu padotos un pēc tam uzzinātu, ka tev palika viens solis, lai nonāktu galā. Turpini iet. Nepagursti! Turpini solīti pa solītim!
Ja tu strādā caur lūgšanu, tava zeme būs auglīga. Lūdz! Lūdz! Lūdz! Nekas nenotiek?! ok, lūdz vel! Tas veido tavu sirdi. Tas maina tevi. Lūgšanā tu esi pazemīgs. Neapstājies, bet turpini. Tas ir labākais, ko tu vari darīt. Lūgšana veido tuvību. Katru reizi, kad lūdz, lūdz tā it kā darītu to pēdējo reizi dzīvē.
Un mīli. Necenties pārveidot un izmainīt cilvēkus. Viņi paši zin ko viņi dara nepareizi. Bet ja tu mīli viņus, tas ir tik svarīgi. Jo pēc mīlestības pazīs Viņa mācekļus. Mīlēt nozīmē nodoties!


Jēzus ir VISĀS lietās ar tevi :)

Be still My child

šodien tā sajūta..

Tā klusuma sajūta,
Kad dzirdi savus uztraukumus..
Bet Dievs smaida..
Smaida, un klusiņām čukst:
Es visu kontrolēju
Izbaudi, bērns.

Šodien gribās izraudāt sirdi,
Izrunāt lietas
Un ieraudzīt skaisto.

Bet esmu nogurusi.

Gribās, lai kāds paņem aiz rokas
Un aizved pļavā,
Pie sārtām kļavu lapām
Ar siltu kakao.
Un izbaudīt.

faithful

Uz ko tu paļaujies,
Kam uzticies tu?
Kur vērs savu skatu,
Kad nenotiek tā,
Kā tev šķiet pareizāk būtu.

Es vel tikai mācos,
Lūdzu, piedod,
Ka tik bieži kļūdos
Un nesanāk man.

Bet vel tikai meitene maza esmu,
Kas sēž Tev klēpī
Un mācās,
Mācās paļauties.
Svētais Dievs, māci paļauties, māci uzticēties, lai nāk Tavs miers.

viņa ir tikai meitene

Es īsti nezinu to, kā ir kad tu sēdi tētim klēpī un viņš tevi tur savās stiprajās rokās.. varbūt neatceros, varbūt tā nav bijis, nezinu. Bet šobrīd šķiet es jūtos kaut kā tā līdzīgi.
Es esmu Tēta mazā meitiņa, Viņa īpašā princese. Un Viņš ir mani paņēmis Savā klēpī, ļāvis tur nolikt to, kas man sāp, mierinājis, ļoti ļoti samīļojies un tagad es tur sēžu. Tā vienkārši. Viņam klēpī. Un Viņa rokas stingri mani tur klāt pie Savas sirds. Man īsti nav nojausma kas un kā būs tālāk. Bet, Tētim tak ir tikai labas domas un labi plāni.. un tas ir TIIK forši. Viņš nekad nekļūdās. Viņš nekad nepieviļ. Un Viņš mīl tik ļoti ļoti! Un tā ir tik jauka sajūta, kad tu spēj piedzīvot to, ka tu vari darīt 100 un 1 lietu priekš Tēta, un tas jau ir labi un vajadzīgi, bet tikai tik ilgi kamēr tu to dari mīlestībā. Jo Viņa mīlestību tu nevari nopelnīt ne ar kādiem darbiem. Tu nevari nopelnīt to, ka VIņš tevi paņem Savās rokās. To vienkārši nav iespējams nopelnīt. Tā ir dāvana. Un tā ir tava izvēle, pieņemt un skriet Tēva rokās vai nē. Jo Viņš gaida, un gaida.. atkal un atkal. Kaut spētu nepazaudēt to pašu svarīgāko. To ka tas vispār nav par mani. Un to ka Viņa rokas vienmēr mani gaida un vienmēr tur un nelaiž vaļā.
Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

Humānists (Dostojevskis)

Dvēselisks, ne sevišķi par sevi pārliecināts, pieticīgs cilvēks. Viņam raksturīgs paaugstināts paškritiskums, pastāvīga tieksme pilnveidoties. Intuīcija ļauj viņam saskatīt lietu dziļāko jēgu. Māk būt patīkams katram un tai pašā laikā nepazaudēt sevi. Spēj iegūt gandrīz jebkura cilvēka uzticību. Laipns un uzmanīgs arī pret svešiem cilvēkiem. Sabiedrībā izvairās tieši izrādīt savu attieksmi pret kādu. Dzīvē vadās pēc kristiešu morālei līdzīgiem principiem, ko novērotājam no malas nav viegli pamanīt. Augstais prasīgums pret sevi viņā savienojas ar iecietību pret citu vājībām. Nekrāj sevī ļaunumu, piedod aizvainotājiem un nelabvēļiem, ja tie patiesi nožēlo savu nodarījumu. Ar visiem cenšas uzturēt vienlīdzīgas un labvēlīgas attiecības. Attieksmē pret citiem ir bezkaislīgs, maigs, neuzbāzīgs, pievērš uzmanību tādiem sarunu biedra žestiem, intonācijai un niansēm, ko citi var arī nepamanīt. Izvairās no negatīvām emocijām.

Uzklausot citus, noņem viņiem emocionālo spriedzi. Pie Dostojevska bieži vēršas, lai saņemtu izpratni un atsaucību. Citu sāpes uztver kā savas, var pat justies vainīgs, ja nav spējis nomierināt, kaut kā palīdzēt. Smalkjūtīgi izturas pret citu interesēm, spēj labi sadzīvot pat ar ļoti nesaticīgiem cilvēkiem. Bieži rīkojas nesavtīgi, ko apkārtējie nereti izmanto. Darot kaut ko citu labā, viņš jūtas vajadzīgs, noderīgs, nozīmīgs. Ja mierinājumu alkstošo sarodas pārāk daudz, viņš raujas pušu, nespējot nevienam atteikt. Piesardzīgs draugu un paziņu izvēlē, to viņam nemēdz būt daudz, lai gan māk piemēroties jebkuram. Labi izprot cilvēku attiecības. Spēj prognozēt citu cilvēku uzvedību. Ideālists. Bieži runā par brālību, mīlestību, draudzību un sapratni.

Emocijās – savaldīgs. Slēpj sevī citiem nepamanāmas jūtu dzīles. Viņa iekšējā pasaule ir smalka un bagāta. Pat, jūtot spēcīgas emocijas pret partneri, var ārēji to neparādīt. Spēj vienlīdz mierīgi sarunāties gan ar sev pieņemamu, gan ar netīkamu cilvēku. Rīkojas galvenokārt sirds, nevis prāta vadīts. Ir pakļāvīgs un padevīgs, kaut gan bieži rada noslēgta, pat bezjūtīga cilvēka iespaidu. Tuvajiem cilvēkiem dāvā patiesu siltumu un mīlestību. Nespēj izturēt strīdus, cenšas samierināt karojošās puses, saglabājot objektivitāti. Slikti panes vientulību, bet savu sabiedrību nevienam neuzspiež.

Patīkamas emocijas viņā rada partnera saprātīgums, darbīgums, vēlme aizstāvēt, arī prasīgums. Vēlas dzīvot saskaņā ar partnera gaumi un ieradumiem. Nesaprot nesmalkjūtīgus, nevērīgus, netiklus cilvēkus, taču mēģināt tos «audzināt» viņam vienmēr ir vieglāk, nekā no tādiem atbrīvoties. Nepiekāpīgs tikumības un morāles jautājumos. Ar mierīgu uzstājību panāk savu. Ļoti labi māk izmantot vārdus un intonācijas – gan kā zāles, gan kā ieroci. Apguvis daudz informācijas, cenšas izstrādāt savu viedokli jebkurā jautājumā. Prot netradicionāli domāt un paspīdēt ar oriģinālām idejām.

Aizstāvot savas intereses, cenšas būt stingrs un uzstājīgs, bet tas ne vienmēr izdodas. Tādos gadījumos pāriet uz pasīvu aizsardzību. Nemāk aizstāvēt savas materiālās intereses. Visu dzīvi cenšas sevī attīstīt uzstājību, mērķtiecību, gribu un izturību. Nespēj pieņemt vardarbību un likt otram darīt kaut ko pret viņa gribu. Gadījumos, kad jāizdara emocionāls spiediens uz kādu vai jāizvirza stingras prasības, jūtas nepārliecināts un nelaimīgs. Nespēj būt nežēlīgs, izvairās no nepatīkamām situācijām. Slimīgi uztver kritiku šai sakarā. Labprātāk komunicē ar tiem, kurus nevajag ietekmēt. Ja tomēr tas nepieciešams, tad dara to ļoti labvēlīgi. Kaut arī ekstremālās situācijās ļoti nervozē, tomēr saņemas un darbojas izlēmīgi, ja tiek aizskarti viņam tuvie cilvēki, tajā brīdī pat nejūtot bailes vai sasprindzinājumu. Sāk pārdzīvot notikušo, kad briesmas jau garām. Tiecoties uz kādu mērķi, spēj sadarboties tikai ar tiem cilvēkiem, kuri atbalsta viņa morāles normas.

Parasti nevar nīkuļot bezdarbībā, ja citi strādā. Bieži strādā pat tad, kad citi slinko. Necieš steigu, kņadu, burzmu, tāpēc visam gatavojas jau iepriekš. Apzinīgs, stingri ievēro savus pienākumus. Parasti ķeras pie darba tikai tad, kad ir pilnīgi pārliecināts par savu sagatavotību un kompetenci. Neciena tos, kuri ķeras pie darba, nebūdami spējīgi to kvalitatīvi veikt. Dzīvo un strādā mierīgi, mīl samērīgu dzīves ritmu. Ja vajag, spēj izdarīt pat vairāk, nekā no viņa gaida. Neatpaliek, bet arī netiecas izrauties citiem priekšā. Grūti ir pārkārtoties jaunam darba ritmam. Var nepievērst uzmanību sīkām detaļām, kas prasa uzmanību, jo tas viņu garlaiko. Dostojevskim gadās pārstrādāties, uzņemties pārāk daudz pienākumu un darāmā. Nespēj izmērīt padarītā daudzumu un smagumu pēc iztērētajiem spēkiem, tāpēc rēķina iztērēto laiku. Ja netiek novērtēta viņa upurēšanās, viņa darbs, var sevi stipri nomocīt, pat smagi saslimt. Neapvainojas, ja tiek kritizētas viņa darba metodes, jo uztver to kā rūpes par viņu. Ja tiek kritizēts darba rezultāts un padarītā kvalitāte, tas gan Dostojevskim nav patīkami.

Jūt, cik daudz laika katram pienākumam var ziedot. Darbu nodala no izklaidēm – visam savs laiks. Cenšas būt punktuāls, pildīt solījumus un aktīvi mudina uz to arī citus. Mēdz uzmācīgi steidzināt, ja jūt, ka laiks «iztek». Spēj labi saskatīt tuvāko perspektīvu, taču, analizējot tālāku nākotni, nejūtas pārliecināts. Patīk stabilitāte, negaidītas izmaiņas viņu izsit no ritma. Smagi pārcieš krīzes, ja izjaukts ierastais dzīves plūdums, tad viņam nepieciešama palīdzība. Vēlas, lai kāds palīdzētu virzīt viņa aktivitāti, norādot, kuras darbības ir bezjēdzīgas, dotu padomus, kāda rīcība būtu saprātīga, izdevīga vai neizdevīga. Mūža garumā viņš iemācās veltīgi neizšķiest savus spēkus, veselību un naudu. Uzklausa padomus, ja tie tiek izteikti mierīgā, pārliecinātā tonī.

Pateicīgs tiem, kuri rūpējas par viņa atpūtu un veselību, palīdz risināt sadzīves problēmas, skaidro, kas jādara, lai neslimotu. Viņa garastāvoklis atkarīgs no fiziskās kondīcijas. Laiku pa laikam Dostojevskis kļūst drūms un pesimistisks. Lai gūtu dvēseles mieru, viņam nepieciešams zināt, ka viņa rīcība ir loģiska un virzīta uz noteiktu dzīves mērķu sasniegšanu. Taču te parasti rodas grūtības, jo viņam nepadodas tālejošu rīcības plānu izstrādāšana. Neskatoties uz to, viņš ļoti neatkarīgi izvēlas padomdevējus.

Apkārtējās pasaules harmonija un komforts viņu aktivizē, rada emocionālo un fizisko spēku pieplūdumu. Pats ne vienmēr spēj radīt ērtus apstākļus. Uzmanīgi izvēlas apģērbu, ir akurāts un tīrīgs. Viņš nemēdz uzspiest citiem savu gaumi. Viņam ir grūti noteikt lietas vērtību un skaistumu, novērtēt cilvēka spēku, kvalifikāciju, sabiedrisko nozīmību. Viņam ir kauns nopirkt kaut ko nevērtīgu, lai viņu neuzskatītu par bezgaumīgu, vāju un neglītu, tādēļ viņš izvēlas tēlu, kas sabiedrībai ir vispieņemamākais, cenšas izskatīties ne sliktāk, ne labāk kā citi. Par gaumes jautājumiem viņš nediskutē neizlēmības, nevis gaumes trūkuma dēļ. Lai būtu pārliecināts par to, ka izskatās labi, ir pietiekoši pievilcīgs un elegants, viņam nepieciešams citu apstiprinājums.

Jūtīgs pret citu emocijām, it īpaši negatīvajām, cenšas uzzināt to iemeslu un labot, kas labojams. Jūtas labi nelielās, «siltās» kompānijās. Rūpējoties par tuvu cilvēku garastāvokli, var pat aizmirst par savējo. Ja vajadzīgs, spēj gan uzmundrināt, gan nomierināt. Citus no negatīvajām emocijām mēģina atbrīvot, taču pats bieži vien tās pārvarēt nespēj. Iekšēji ir saspringts un nervozs. Pats zina savas stiprās un vājās vietas, gaida no citiem, lai tie uzmanīgi izturētos pret viņa trūkumiem, atbalstītu un uzslavētu, kad nepieciešams. Aizvainojumā nekliedz, bet uzliek psiholoģisko barjeru – staigā ar akmenscietu sejas izteiksmi, vienzilbīgi atbild uz jautājumiem, izturas sausi un oficiāli. Ar cilvēku, kurš viņu piekrāpis, cenšas pārtraukt jebkādas attiecības. Ja kādreiz jūtas nopietni aizvainots, ārēji to pat neliek manīt, taču atceras ļoti ilgi.

Ja Dostojevska tiekšanās pēc kārtības, taisnīguma un augstiem ideāliem savienojas ar patiesu mīlestību pret cilvēkiem, viņš sabiedrībai ir ļoti noderīgs visās jomās. Pretējā gadījumā kļūst par nepatīkamu morālistu, pamācošu īgņu vai bezprincipu cilvēku, kurš pierod izvairīties no visa.

Dostojevskis veiksmīgi strādās par pasniedzēju, psihologu, audzinātāju, pētnieku. Var būt mūziķis, dziedātājs, rakstnieks, aktieris, diezgan bieži – mācītājs, var būt kāds no vidējā medicīnas personāla.

Rekomendācijas

Jūsu spēcīga puse ir cilvēku un cilvēcisko savstarpējo attiecību dziļa izpratne. Jūs interesējaties par rīcību motīviem, dvēseliskām īpašībām, attiecībām starp ļaudīm, kuras novērojat ilgstošu laiku. Un jo ilgāk ilgst šī izpēte, jo nekļūdaināk Jūs nosakāt cilvēka raksturu: kāds viņš ir patiesībā, nevis par kādu grib izlikties.

Jūs tiecaties pēc siltām, draudzībām attiecībām starp ļaudīm, neciešat rupjību un varmācību. Tajā izpaužas Jūsu personības humānistisks vērsums, par to Jūs vērtē un ciena apkārtējie. Jums piemītošā cilvēku pārzināšana un dzīves pieredze vienmēr palīdzēs Jums atrast savu vietu kolektīvā. Cita Jūsu priekšrocība, pateicoties kurai Jūs pelnāt atzinību cilvēku starpā, ir nemainīga iejūtība, labestība un uzmanība pret ļaudīm. Savu līdzcietība pret tiem Jūs cenšaties izpaust ne tikai ar vārdiem, bet arī darbībā. Jūs, nežēlojot personīgos spēkus un laiku, palīdzat katram, kam ir patiešām nepieciešama Jūsu palīdzība.

Jūsu darbības galamērķis ir mierīgas, harmoniskas, bez konflikta apstākļu izveide, kurā katrs varētu atklāt savas spējas. Jūs esat vislabākais mierinātājs un samierinātājs. Piedodot ļaudīm to negatīvās rīcības un grēkus, Jūs iedarbojaties uz to sirdsapziņas, liekat aizdomāties par mūsu dzīves tikumības pamatiem. Problēma, kas satrauc Jūs, ir izlēmības un iniciatīvas trūkums, neprasme pieprasīt pavēles formā. To sekmē arī atsevišķā kautrība vai pat biklums, kas tādā vai citādā mērā piemīt Jūsu raksturam. Jūs esat ļoti smalkjūtīgs, baidāties būt uzmācīgs, kas nevietā piesaista sev uzmanību.

Jūs esat cilvēks pieticīgs, neagresīvs. Pieņemot izsaukumu, Jūs nevarat pieņemt lēmumu aktīvi atreaģēt, dodat priekšroku savus aizvainojumus slēpt sevī. Jums pat ir neērti pieņemt aizsardzību no citiem. Jūs uzskatāt, ka cilvēkam, kurš Jums ir izdarījis pāri, pašam tas ir jāapzinās un jānožēlo. Un ja viņš to nedara, Jūs cenšaties izvairīties no saskarsmes ar viņu, nosodot viņu ar klusēšanu. Jums ieteicams attīstīt sevī pašaizsardzību: tieši izteikt savu nosodījumu par nepiedienīgumu un bezgodību, neizrādīt savu žēlastību cilvēkiem, kas nav spējīgi laboties vai nožēlot, neļaut izmantot sevi kāda savtīgos nolūkos. Mācāties savlaicīgi pateikt „nē”. Mazāk pārdzīvojiet līdzi svešiem cilvēkiem un vairāk atliciniet uzmanības tuviniekiem.

Cita Jūsu problēma ir jebkuras lietas detalizēta ļoti rūpīga izstrādāšana, kas rada gausumu un ne emocionalitāti. Iegrimstot sīkumos, Jūs diez vai atrodat laiku pilnvērtīgai atpūtai pie dabas vai draugu pulkā, kas var slikti atspoguļoties uz Jūsu pašsajūtu. Jūs rūpīgi un dziļi analizējat visu, kas attiecas uz Jums un Jūsu paziņām. Tamlīdzīgas objektīvas analīzes rezultāti bieži vien mēdz būt neiepriecinoši, kā dēļ Jūs izjūtat brīžam dziļu skumju un pesimisma jūtas. Jūs lieki kaitina viss, kas iziet ārpus kārtības, tikumības un garīguma rāmjiem.

ctrl c - ctrl v

Ja Tev šķiet, ka Dievs nevar Tevi lietot, atceries...

Abrahams bija pārāk vecs
Jēkabs bija melis
Lea bija neglīta
Jāzeps bija ticis negodīgi izmantots
Mozum raustījās valoda
Gideons bija bailīgs
Rahāba bija netikle
Jeremija un Timotejs bija pārāk jauni
Dāvids bija pārkāpis laulību un noslepkavojis cilvēku
Elija cīnījās ar depresiju
Jona bēga no Dieva
Naomija bija atraitne
Ījabs bankrotēja
Jānis Kristītājs ēda siseņus
Pēteris aizliedza Kristu
Samariešu sieva bija šķīrusies, vairākas reizes
Marta par visu raizējās
Caķejs bija ļoti īsa auguma
Mācekļi aizmiga, lūdzot Dievu
Timotejam bija kuņģa čūla
un ...
Lācars bija MIRIS!

Attaisnojumu nav.
Atceries... Tu neesi vēsts; Tu esi vēstnesis.

Dievs mīl Tevi, vēlas Tevi lietot, Viņam ir plāns Tavai dzīvei!

joy

Es sapratu velvienu lietu par ko man ir prieks dzīvot!


Man ir prieks redzēt smaidu tavā sejā, dzirdēt smieklus un prieku, kas iemirdzas acīs :)

amazed

Tas kāds ir Dievs, kā Viņš atklājās mani velaizvin nebeidz pārsteigt. Cik gan daudz iespējams atklāt par sevi kalpojot pusaudžiem. Daudz ko mācīties un pārdomāt. Nepazaudēt tās lietas, kas ir izmainītas un, kas ir vel procsā. Nepazaudēt. Un neklausīties melos, bet satvert mīlstības rokas, un atdot visas rūpes tām.
I will be clay in Potter's hand!

main thing

Cilvēki var teikt tik daudz, runāt tik daudz, stāstīt tik daudz. Un tas ir forši. Un tas ir vajadzīgi.
Bet tajā brīdī, kad Dievs uzrunā tevi, tieši, īpaši un personīgi, tas ir pāri visam tam ko citi var tiekt un kā citiem var būt.

Mīlestība nomazgā, atjauno un piepilda.

lidot.

tu pamosties
un gribi aizlidot,
aizlidot no visa, kas sāp,
kas nedod mieru
un apslāpē prieku.
gribās tikai aizlidot.
lai satiktos
un sastaptos
ar to, kas esi tu pats.

aizmirstot to,
ko citi saka,
ko viņi izdomājuši jau ir par mani.

negribu, lai cilvēki izdomā dzīvi manu.
tāpēc, aizlidot,
kamēr neviena nav
aizlidot
prom
lai satiktos.

***

Ui, ir ritīgi intresanti, nu tā tiešām interesanti bijis pēdējās dienas. Tik daudz par sevi uzzinājusi esmu, tik daudz sevī un citos ieraudzījusi. Un sapratu, ka nav svarīga nekam, ja nav mīlestības. Bez tās ir galīgs nekas. jā, pilnīgs nekas. Gribu sirdi, kas mīl un kas ir gatava mīlēt arī tad ja citi to nedara. unmācēt novērtēt tās visas mazās lietiņas un mazos darbiņus. mācos. lēnām.
Un pasaule nevar man atņemt prieku, jo Kristus man to ir devis!
Un šodien pa galvu klīst vārdi - Break my heart for what breaks Yours!

sajūta, krāsa, smarža un garša

ui

Tik ļoti ļoti sen te nekas nav tapis. Šodien ar šķiet īsti nebūs.
Vien varu teikt, ka esmu vel dzīva.
Un gribās tik daudzus samīļot un pateikt cik viņi ir vērtīgi.

līst

Nezinu kāpēc, bet lietus visbiežāk manī izraisa tik jauki silti patīkamas sajūtas. Gribu siltos pavasara vakarus, kad basām kājām varu caur peļķēm iet. Tā vienkārši sēdēt un vērot, kā lietus lāses sitas pret palodzi un izrotā loga rūti. Pacelt galvu augšup, lai lietus acīs līst, un neviens neredz, ka arī asaras man ir. Ieelpot svaigumu, kas seko pēc lietus. To skaistumu, kas slēpjas lietū, nevar izteikt vārdos. jā.

auto, auto autombīli

šodien tā interesanti sanāca. domas radās. bij jābrauc uz Rīgu, šodien no rīta. un šeku reku, sēžam mašīnā un brālis nevar pielaist mašīnu. opā. 8 darbs sākās. ko nu?! kaut kā interesanti, tu šķiet paļaujies uz Dievu, bet tomēr, gribot negribot tu esi paļāvies arī uz to mašīnu kura tevi aizvedīs. tu vienmēr paļaujies uz to, ka pienāks rītdiena. tu paļaujies, ka izdarīt varēsi velāk. tevī ir tā apziņa, ka tas un tas notiks.. tā interesanti. Gribās tak uzticēties tikai tam uz ko vērts paļauties. jā. labi, ka caur situācijām man atgādina,uz ko tu paļaujies bērns, un kam uzticies. Labi ka akumlatoru varēja paņemt no otras mašīnas. Bet jā, kaut viss tāpat sanāca labi, tomēr, tā interesanti sanāca.

Un pēdējā laikā atkal un atkal pa galvu jaucas dziesma - people get ready, Jesus is coming.

Ir vēls un saule vairs nespīd

Es, tikai cilvēks
Ar sirdi, ar jūtām
ar sāpēm, ar priekiem
Un tikai gribās,
lai kāds saprot,
neko vairāk
(bet arī ne mazāk)
tikai sēdēt blakus
un atgādināt,
ka tev ir vērtība.

***

sadzirdi

Cik daudz tu runā, bet tomēr cik maz tu klausies?!
Un pat ja daudz klausies, cik ļoti tu ieklausies?!
Bet vai ieklausies arī klusumā dziļā?!
Ko dzirdi tu, kad klausies?!
Vai sirdspukstus saklausīt spēji?!

Klusums.
Un tikai tad tu sāc ko saprast.

Es šorīt no rīta uzasināju visus savus zīmuļus un to tiešām ir daudz. Tajā brīdī, kad tie nolūzt es tos ieliku trauciņ'un tā nu tur stāvēja, vesela čupiņa, nelietojamu zīmuļu. Bet šodien šodien nolēmu tos uzasināt.. ar dažiem tas nācās viegli, tie labi padevās. Ar dažiem dikti grūti, viņi galīgi nesapratās ar nazīti.. bet cik dīvaini, ienāca tagad prātā doma.. ar mums un Dievu jau ir tapat. Pienāk brīdis, kad mūs vajag uzasināt.. kādu brīdi mēs vel esam kaut cik lietojami, bet drīz vien ar mums jau ir traki.. un Dievs grib iztīrīt, Viņš grib mūs uzasināt, bet tik bieži mēs esam tik cieti un negribīgi, lai mūs tīrītu.. bet tas šo procesu padara vel grūtāku, tādēļ, padodies Dievam. Viņš grib, lai tu atkal esi ass un derīgs :)

Ir skaisti

Ir skaisti. Ir skaisti pamosties brīvdienas ritā. Ir skaisti pamosties stundu pirms modinātāja. Jā. Ir skaisti dzīvot 5ajā stāvā. Ir skaisti, kad gultas novietojums ir tāds, lai atverot acis tu ieraugi zilas debesis. Ir skaisti, jo, atverot acis, tu iekāp pavasarī. Ir skaisti. Jā, rīti tomēr ir skaisti :)

Un krāsas. Jā, mīlu krāsas. Un daudz smaidu jau rada un dienu gaišāku dara debesszilais :) Ak, gaidu zaļo :)
Saule, un debess, viss apkārt mirdz. Putnu balss, jau klusi vēsta, ka nav tālu, nav tālu vairs mirklis, kad pasaule modīsies un teiks - Sveiks! Es atkal šeit. :)
Tiekamies tur - pavasarī, satrp zaļo zāli un skudru pūžņiem, pieneņu priekiem un strautiņu čalām, Starp tauriņiem un krāsām. jā, starp krāsām, manām un tavējām.

Garām-gājējs

Šodien šķiet man iesita ar grāmatu pa galvu.. 1.Kor.16:7 "Es jūs negribu redzēt tikai garām ejot.." Bāc.. es nesaprotu.. cik ļoti viegli iznāk padoties un aizstumt svarīgas leitas nesvarīgu lietu vietā.. savādi, bet nu jā.. vienam tur lejā jau ir tāda baigi gudra un nejauka tā stratēģija.

Cik interesanti, patiesībā. Kad tu ej garām skatlogiem, tu ieskaties viņos, dažkārt pat apstājies, pavadi tur noteiktu laika posmu.. Skatlogā var būt visskaistākās lietas, bet ja tu neieiesi iekšā un paliksi tikai garāmgājējs, līdz tevīm nenonāks tas viss, ko tu tā kā šķieti redzam.. Tu esi un paliec garāmgājējs.. Bet Dievs tak negrib lai Viņa bērni ir garāmgājēji.. Viņš negrib.. Viņš grib, lai esam bērni, patiesi bērni, īsti Viņa bērni. Un tad, kad tu iesi un ierāpsies Tētim klēpī, tad tu vairs neesi garāmgājēs, kurš tikai noskatās uz Tēta plaši atvērtajām rokām.. Vai garāmgājējs var saņemt to, ko redz skatlogā?! Vai viņam ir iespēja?! Viņam tikai atliek skatīties cik labi tā un cik labi tam, bet viņam jau nav nekā.. Bet patiesībā jau Dievs ir devis visu vajadzīgo.. laikam tik bieži vien apstājamies pie tā, ka tas ir skatlogs un neejam tālāk, bet kļūstam par garāmgājēju, kurš katru dienu skrien garām, bet nekad nav gatavs spert soli ticībā. Ak, negribu būt garāmgājējs..

kā man patīk

Iedomājies.. man ir TIK fanastisks Tētis. Jā, Viņš ir arī boss, ritigs boss. Viņš var būt visnopietnākajā Savā biznesa sanāksmē [ jā, un Viņam ir Savs bizness,kas saucās Debesu valstība] , bet es tur vnk varu iesperties iekšā un pateikt, Tēt, manai lellei roka noplīsa.. un tikai tāpēc, ka Viņš ir mans Tētis. Wowch.. amazing Daddy :) I'm just a little girl in His hands! And I really like it. Because, He is so wonderful Daddy..

Jump, jump jump in the water

Klusums

Cik dīvains ir cilvēks, jā, tiešām dīvains. Tev citi cilvēki var n-tās reizes teikt kaut ko, bet tas tev visu laiku var paiet garām, bet tad ir klikšķis un tev beidzot pielec. Un ir klusums. Un tad beidzot saproti, ka tiešām neviens cits bez Dieva jau tev nepalīdzēs, jā gan. Lai cik ļoti gribētos, lai kāds no malas atnāk un izdara izvēles manā vietā, lai man nebūtu grūti, bet kāda gan jēga no tā?! Tā ir mana dzīve un mana atbildība. Mana atbildība par to, kur es šobrīd atrodos. Klusums. Un tu domā. Klusums. Es viena ienācu šai pasaulē, es viena no tās iziešu. Mana atbildība kas ir svarīgākais šai posmā starp ieiešanu un iziešanu. Ak, un man gribās lai Dievs ir visupirmais. Atkal klusums. Tā mazā svītriņa, kas būs uz kapakmeņa un norādīs manu dzīvi, tai nevaig būt par mani, bet gan par Tevi. Jā.. tā būs tikai maza svītriņa un uz mūžības fona tā nebūs gandrīz nekas, bet tomēr tā, tik ļoti nozīmīga. Klusums. Ir apnicis mētāties un lēkāt, šaubīties un baidīties. Mācīties klausīties vajag, jā. Tāpēc vajag klusumu. Bet tik daudz runu manī, ka apjūku troksnī. Tādēļ klusums. Jā. Izslēgt ārā to kas lieks. Izslēgt cilvēkus. Izslēgt datoru. Izslēgt to ko vēlos es, lai meklētu to ko vēlas Viņš. Klusums. Tik pārdabiski spēcīga lieta. Klusumā Tu runā, Kungs. Klusumā. Man vajadzīgs klusums. Klusums ar Tevi. Nevis tāpēc, ka būtu apstājusies es, bet tāpēc, lai beidzot aizvērtu sevi, beigtu runāt vien par to ko vēlos es un cik man ir grūti, bet ieklausītos, ko Dievs vēlas sacīt. Tāpēc, tikai viens vārds - klusums.
Un Viņš sacīja: "Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā." Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē. Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - lēna balss. 1.Ķēn. 19:11-12

amazing sajūta

- Dievs, ko tu gribi, lai es daru?! Saki un es iešu. Te es esmu sūti mani. Vislabākā vieta, kur būt ir Dieva gribā. Ak, un gribu būt Dieva gribas centrā. Tavas rokas un Tavas kājas, jā.

balons

Man šodien bija doma, priekš sevis un varbūt arī priekš tevis. Es atceros kāds prieks bērnībā bija [ vel aizvien patiesībā ir] par baloniem, kas pildīti ar heliju.. un patiesībā, skaistākais bija tas brīdis, kad tu skatījies cik skaisti viņš aizlido zilajās debesīs, līdz pazūd acu skatam.. bet cik grūti bija to balonu atlaist. Kas tā bija par cīņu.. jo viņš tik skaists un nesen nopirkts.. bet viņš tāpat vai nu zaudēs spēju turēties gaisā, vai uzsprāgs, un tu to zini, bet tomēr, tik grūti nostāties un palaist vaļā, lai viņš aizlido, lai tas mirklis ir skaists, nevis sprādziens un asaras.
Cik bieži Dievs liek palaist vaļā lietas. Atlaist to, kas tev nav vajadzīgs. Atlaist to, kas traucē. Tu apzinies, ka tev jāpaklausa, bet tomēr, stingri turies pie "balona", jo viņš tomēr skaists. Jo viņš tomēr, tak tev ir iedots, kā gan Dievs var tagad likt palaist vaļā. Ak, bet Viņš tak zin labāk, bērns. Viņš zin labāk un tev būs tā daudz vieglāk. Bet cik grūti, cik grūti uzticēties un cik grūti paļauties, ka manās rokās nepaliks tukšums, bet Dievs liks to "balonu", kurš man tālāk vajadzīgs.
Cik interesanti, ka mēs pieņemam lietas kā savas. Bet ja Dievs kaut ko dod, Viņam ir visas tiesības jebkurā mirklī paņemt prom. Vairāk paļauties un uzticēties.

Prieks

Ak.. es neatceros, kad man pēdējoreiz bija tāds prieks. Seisija ir piebeigta. Bij smagi.. bet viss. jauna lapa un ejam tālāk. Bet jauno lapu gribu krāsaināku, ne tik sasteigtu un neglitā rokrakstā. Gribu tā skaisti, kā ar spalvu izrakstīt katru burtu. Tā, lai patiesi prieks skatīties uz to, kas paveikts. Jā.. man patīkt paveikt labi, tā ka pašai prieks par padarīto un labi, ja citiem ar atlec no tā priecinš. Gribās tā šo gadu. Lai izdodas ;) Lai beigās skaisti ievākotā gramatā nav pilns ar ātrām saskribelētām lapelēm. Tā pa skaisto, ar leiliem vākiem, tādiem brūnīgi dzelteniem un zaļu lentu apkārt. Dzeltenīgām lapām un melniem lieliem burtiem. jā.. un saulesstaru kabatā ;)

Tik vienkārši, bet tomēr

Es šodien domāju.. ak cik patiesībā maz esmu pelnījusi, bet cik daudz man ir dots. Kaut tik bieži sūdzos un zūdos, bet man ir TIK nenormāli daudz.. tā ir TĀĀĀDA žēlastība. wow! Tik bieži nenovērtēju tos mazos sikumus, kas notiek un nepasaku paldies par to, kas šķiet tik pašsparotams, jo pierasts pie tā - un tad jau tas viss šķiet tik normāli, ka.. ko nu par to runāt. Bet tikai iedomājies, ja tu nespētu dzirdēt, ja tu neredzētu to skaistumu, ja tu nejustu.. bet tas viss, kas šķiet tik pašsaprotams, tas viss ir tik liela mīlestības dāvana. Un neko vairāk jau man nevajag, ja vien man ir Tava žēlastība. Ar to pietiek. Kaut ar prātu šķiet - tas ir par maz. Ar to pietiek. Paldies par to, ka man ir tik daudz un par mani ir tik daudz samaksāts. Paldies. Paldies par to vienkāršību, ko varu mācīties. Paldies, ka man vienmēr ir iespēja atgriezties. Paldies.
Vai tu atceries pēdējo reizi, kad teici paldies?!

Intervija ar Billija Grehema meitu

Billija Grehema meita tika intervēta Early Show programmā un Džeina Kleisone viņai uzdeva jautājumu: “Kā Dievs varēja pieļaut, ka notiek kaut kas tāds?”

Uz to Anna Grehema atbildēja: “Es ticu, ka Dievs ir dziļi apbēdināts par notiekošo tāpat kā mēs. Bet mēs gadiem ilgi esam teikuši, lai Dievs aizvācas no mūsu valdības un visbeidzot arī no mūsu dzīves. Un, tā kā Dievs nevienam nekad nav uzmācies, Viņš arī pieklājīgi ir paklausījis mūsu ieteikumam. Kā mēs varam pieprasīt Viņa svētību un aizsardzību, ja mēs visu laiku pieprasām, lai Viņš mūs atstāj vienus?”

Aplūkosim lietas pēdējo notikumu gaismā – teroristu uzbrukumos, skolu apšaudēs u.c.

Liekas, tas sākās, kad Madeline Murray O’Hare (viņa tikusi atrasta noslepkavota, līķis atrasts nesen) iesniedza sūdzību, ka viņa nevēlas, lai mūsu skolās notiktu lūgšanas. Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ka skolā labāk Bībeli nelasīt… Bībele saka, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, bet gan – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Un mēs teicām: LABI. Tad dr.Benjamins teica, ka mums nevajadzētu pērt (iepļaukāt) savus bērnus, ja viņi neklausa un slikti uzvedas, jo tas var iedragāt viņu personību un pašcieņu (dr.Benjamins izdarīja pašnāvību). Mēs domājām, ka ekspertam taču vajadzētu zināt, un atkal teicām – LABI. Tad kāds teica direktoriem un skolotājiem – labāk neaizrādīt un nepārmest skolēniem, kad viņi ignorē likumus un taisa nepatikšanas. Direktori ieteica pasniedzējiem - labāk neaizskart skolēnus, jo mēs taču negribam, lai laikraksti sabojātu mūsu imidžu vai kādam vēl ienāktu prātā mūs iesūdzēt. (Bet ir liela atšķirība starp disciplinēšanu un sišanu, aizskaršanu un cita veida vardarbību.) Un mēs teicām: LABI. Tad kāds teica, ļausim mūsu meitām taisīt abortus, ja viņas vēlas, un pat bez vecāku ziņas. Un mēs teicām: LABI. Tad kādi no mūsu ievēlētajiem valsts vadītājiem teica, ka nav svarīgi, ko mēs darām savā privātajā dzīvē, kamēr vien mēs turpinām labi darīt savu darbu. Un, piekrītot viņiem, mēs teicām, ka ir taču vienalga, ko kāds, ieskaitot prezidentu, dara savā privātajā dzīvē, kamēr vien mums ir darbs un valstī ir stabila ekonomika. Tad kāds ierosināja – printēsim žurnālos kailu cilvēku fotogrāfijas, un to nosauca par pilnīgu, vērtīgu ķermeņa skaistuma novērtējumu. Un mēs teicām: LABI. Un tad kāds cits, izmantojot šo novērtējumu, spēra soli tālāk un publicēja kailu bērnu fotogrāfijas. Tad gāja vēl tālāk un padarīja tās pieejamas internetā. Un mēs PIEKRITĀM, sakot, ka viņiem taču ir tiesības brīvi izteikties. No izklaides indrustijas kās teica – veidosim TV šovus, kuros ir attēlota un veicināta profonācija (apgānīšana, lamāšanās), vardarbība, amorāls sekss. Tad ierakstīsim mūziku, kas vedina uz izvarošanu, narkotiku lietošanu, slepkavošanu un citām sātaniskām tēmām. Mēs teicām, tā ir tikai izklaide, tas neietekmē, neviens to neuztver nopietni, tā ka – uz priekšu! Tagad mēs paši sev uzdodam jautājumu, kāpēc bērniem nav nekāda saprašana par to, kas ir labs un kas ir ļauns, un kāpēc sirdsapziņa viņiem neliedz nogalināt svešiniekus, savus klasesbiedrus un pašiem sevi. Iespējams, ja mēs pietiekami ilgi par to domātu, mēs varētu izdomāt… Es uzskatu, ka tam ir lielāka saistība ar teicienu - “Ko sēsi, to pļausi”. “Mīļais Dievs, kāpēc Tu neizglābi to mazo meitenīti, kuru viņas klasē nogalināja?” patiesi ieinteresēti jautāja kāds students. Un atbilde bija: “Mīļais, patiesais student, Man aizliegts ieiet skolās” – Dievs. Jocīgi, cik vienkārši cilvēkiem ir nievāt Dievu, bet pēc tam brīnīties, kāpēc pasaule pārvēršas par elli. Jocīgi, ka mēs ticam visam, kas rakstīts avīzēs, bet kritiski apšaubām visu to, kas teikts Bībelē. Jocīgi, ka visi grib tikt debesīs, domājot, ka nemaz nevajag ticēt, domāt un darīt kaut ko pēc Bībeles. Jocīgi, ka kāds var teikt: “Es ticu Dievam”, bet seko sātanam, kurš arī, starp citu, tic Dievam. Jocīgi, ka mēs rīkojamies ātri, lai tiesātu citus, bet nevis lai taptu paši tiesāti. Jocīgi, ka tu vari sūtīt tūkstošiem joku caur e-pastu, bet, kad vajadzīgs nosūtīt kādu ziņu, kas atgādina par Dievu vai Jēzu, tad tiek apsvērts divreiz, vai tas tiešām vajadzīgs. Jocīgi, cik daudz neķītrību, rupjību, vulgaritātes un piedauzības plūst caur internetu, bet atvērta diskusija par Dievu skolā vai darbavietā tiek apspiesta un ierobežota. Jocīgi – ka kāds svētdienās var būt dedzīgs Kristus sekotājs, bet visu pārējo nedēļu ir pilnīgi neredzams kristietis. Tu smejies? Jocīgi, ka tu šo vēstuli daudziem neizsūtīsi, jo neesi pārliecināts, kam viņi tic, un ko viņi par tevi padomās. Jocīgi, ka es vairāk uztraucos par to, ko cilvēki par mani padomās, nevis- ko Dievs par mani domā. Iegrimi pārdomās…?”

e-kastītē

God is not unjust; he will not forget your work and the love you have shown Him as you have helped His people and continue to help them.

Hebrews 6:10

Viens no e-pastiem, kas šodien gulēja manā e-kastitē.. un tik trāpīgi šodienai..

Māci, Dievs mīlēt tos, kas man apkārt un nekad, tiešām nekad nepagurt, darot Tavas mīlestības darbus, kaut pavisam nelielus.

sajūta

Tad, kad tu sāc iet, tu neskaties apkārt
Tu tikai ej, uz priekšu.
Bet pienāk brīdis un tu apstājies
Pat īsti nezinot kāpēc.
Kamēr cilvēki saka - beidz darīt tā!
Tu turpini, jo tikai vēlies, vēlies būt īsts
Un nevēlies tālāk iet, tik tāpēc, ka citi tā liek.
Bez izlikšanās, vien patiesam būt,
Par grūti, jo viņi to nesaprot.