Es šodien domāju.. ak cik patiesībā maz esmu pelnījusi, bet cik daudz man ir dots. Kaut tik bieži sūdzos un zūdos, bet man ir TIK nenormāli daudz.. tā ir TĀĀĀDA žēlastība. wow! Tik bieži nenovērtēju tos mazos sikumus, kas notiek un nepasaku paldies par to, kas šķiet tik pašsparotams, jo pierasts pie tā - un tad jau tas viss šķiet tik normāli, ka.. ko nu par to runāt. Bet tikai iedomājies, ja tu nespētu dzirdēt, ja tu neredzētu to skaistumu, ja tu nejustu.. bet tas viss, kas šķiet tik pašsaprotams, tas viss ir tik liela mīlestības dāvana. Un neko vairāk jau man nevajag, ja vien man ir Tava žēlastība. Ar to pietiek. Kaut ar prātu šķiet - tas ir par maz. Ar to pietiek. Paldies par to, ka man ir tik daudz un par mani ir tik daudz samaksāts. Paldies. Paldies par to vienkāršību, ko varu mācīties. Paldies, ka man vienmēr ir iespēja atgriezties. Paldies.
Vai tu atceries pēdējo reizi, kad teici paldies?!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru