kā man patīk

Iedomājies.. man ir TIK fanastisks Tētis. Jā, Viņš ir arī boss, ritigs boss. Viņš var būt visnopietnākajā Savā biznesa sanāksmē [ jā, un Viņam ir Savs bizness,kas saucās Debesu valstība] , bet es tur vnk varu iesperties iekšā un pateikt, Tēt, manai lellei roka noplīsa.. un tikai tāpēc, ka Viņš ir mans Tētis. Wowch.. amazing Daddy :) I'm just a little girl in His hands! And I really like it. Because, He is so wonderful Daddy..

Jump, jump jump in the water

Klusums

Cik dīvains ir cilvēks, jā, tiešām dīvains. Tev citi cilvēki var n-tās reizes teikt kaut ko, bet tas tev visu laiku var paiet garām, bet tad ir klikšķis un tev beidzot pielec. Un ir klusums. Un tad beidzot saproti, ka tiešām neviens cits bez Dieva jau tev nepalīdzēs, jā gan. Lai cik ļoti gribētos, lai kāds no malas atnāk un izdara izvēles manā vietā, lai man nebūtu grūti, bet kāda gan jēga no tā?! Tā ir mana dzīve un mana atbildība. Mana atbildība par to, kur es šobrīd atrodos. Klusums. Un tu domā. Klusums. Es viena ienācu šai pasaulē, es viena no tās iziešu. Mana atbildība kas ir svarīgākais šai posmā starp ieiešanu un iziešanu. Ak, un man gribās lai Dievs ir visupirmais. Atkal klusums. Tā mazā svītriņa, kas būs uz kapakmeņa un norādīs manu dzīvi, tai nevaig būt par mani, bet gan par Tevi. Jā.. tā būs tikai maza svītriņa un uz mūžības fona tā nebūs gandrīz nekas, bet tomēr tā, tik ļoti nozīmīga. Klusums. Ir apnicis mētāties un lēkāt, šaubīties un baidīties. Mācīties klausīties vajag, jā. Tāpēc vajag klusumu. Bet tik daudz runu manī, ka apjūku troksnī. Tādēļ klusums. Jā. Izslēgt ārā to kas lieks. Izslēgt cilvēkus. Izslēgt datoru. Izslēgt to ko vēlos es, lai meklētu to ko vēlas Viņš. Klusums. Tik pārdabiski spēcīga lieta. Klusumā Tu runā, Kungs. Klusumā. Man vajadzīgs klusums. Klusums ar Tevi. Nevis tāpēc, ka būtu apstājusies es, bet tāpēc, lai beidzot aizvērtu sevi, beigtu runāt vien par to ko vēlos es un cik man ir grūti, bet ieklausītos, ko Dievs vēlas sacīt. Tāpēc, tikai viens vārds - klusums.
Un Viņš sacīja: "Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā." Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē. Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - lēna balss. 1.Ķēn. 19:11-12

amazing sajūta

- Dievs, ko tu gribi, lai es daru?! Saki un es iešu. Te es esmu sūti mani. Vislabākā vieta, kur būt ir Dieva gribā. Ak, un gribu būt Dieva gribas centrā. Tavas rokas un Tavas kājas, jā.

balons

Man šodien bija doma, priekš sevis un varbūt arī priekš tevis. Es atceros kāds prieks bērnībā bija [ vel aizvien patiesībā ir] par baloniem, kas pildīti ar heliju.. un patiesībā, skaistākais bija tas brīdis, kad tu skatījies cik skaisti viņš aizlido zilajās debesīs, līdz pazūd acu skatam.. bet cik grūti bija to balonu atlaist. Kas tā bija par cīņu.. jo viņš tik skaists un nesen nopirkts.. bet viņš tāpat vai nu zaudēs spēju turēties gaisā, vai uzsprāgs, un tu to zini, bet tomēr, tik grūti nostāties un palaist vaļā, lai viņš aizlido, lai tas mirklis ir skaists, nevis sprādziens un asaras.
Cik bieži Dievs liek palaist vaļā lietas. Atlaist to, kas tev nav vajadzīgs. Atlaist to, kas traucē. Tu apzinies, ka tev jāpaklausa, bet tomēr, stingri turies pie "balona", jo viņš tomēr skaists. Jo viņš tomēr, tak tev ir iedots, kā gan Dievs var tagad likt palaist vaļā. Ak, bet Viņš tak zin labāk, bērns. Viņš zin labāk un tev būs tā daudz vieglāk. Bet cik grūti, cik grūti uzticēties un cik grūti paļauties, ka manās rokās nepaliks tukšums, bet Dievs liks to "balonu", kurš man tālāk vajadzīgs.
Cik interesanti, ka mēs pieņemam lietas kā savas. Bet ja Dievs kaut ko dod, Viņam ir visas tiesības jebkurā mirklī paņemt prom. Vairāk paļauties un uzticēties.