Kāzas man vienmēr ir likušās tāds ritīgi rītīgi īpašs un skaists notikums, jo divi vairs nebūs divi, bet kļūs par vienu. Bet šodien bija kaut kā savādāk..Ne par to ka nebija skaisti, bija skaisti, ļoti. Bet brīdī, kad līgava nāca iekšā baznīcā, man ienāca prātā tā doma. Doma par to, ka mēs esam Kristus līgava. Ka es esmu Kristus līgava. Tērpta baltās drēbēs.Un Kristus redz mani tādu, skaistu, baltu un tik īpašu, dārgu un vērtīgu Viņam. Es tiešām to līdz galam vel neizprotu, nesaprotu un grūti tā pieņemt man to..
es jūs esmu saderinājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu. 2.Kor.11:2
Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā." Proti, audekls ir svēto taisnības darbi. Atkl.19:7-8
Un iedomājies , kā līgavainis skatās uz līgavu kāzu dienā. Cik pilns mīlestības ir viņa acu skatiens un viņš redz viņā visu to skaisto.. bet cik DAUDZ VAIRĀK MĪLESTĪBAS ir Kritus acīs raugoties uz mani. Cik gan daudz vairāk Viņa sirds mani mīl. Man grūti to saprast, bet gribu patiesi iraudzīt ar acīm, kā Kristus raugās uz savu līgavu, uz savu draudzi, uz mani. Kādu, ko un kā Viņš redz.
Un es melotu ja tagad teiktu, ka negribu apprecēties, bet es šodien sapratu, ka pāri tam, un visu pirms es gribu būt Kristus līgava. Nevis tapēc, ka es tāda jau neesmu, es jau esmu, jo Dievs to ir teicis, bet ieraudzīt sevi tajā. Nevis to vienkārši pieņemt, ka nu jā tā jau ir, bet atrast sevi tajā. Ieraudzīt sevi tajā. Palaist vaļā to, kas palaižams vaļā un pieķerties tam, kam jāpieķeras. Jo arī sieva atstās tēvu un māti un pieķersies vīram. Kaut kas ir jāatlaiž, lai kaut ko saņemtu. Man ar šito arī iet grūti. Gribās turēties pie visa un iegūt visu.
es jūs esmu saderinājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu. 2.Kor.11:2
Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā." Proti, audekls ir svēto taisnības darbi. Atkl.19:7-8
Un iedomājies , kā līgavainis skatās uz līgavu kāzu dienā. Cik pilns mīlestības ir viņa acu skatiens un viņš redz viņā visu to skaisto.. bet cik DAUDZ VAIRĀK MĪLESTĪBAS ir Kritus acīs raugoties uz mani. Cik gan daudz vairāk Viņa sirds mani mīl. Man grūti to saprast, bet gribu patiesi iraudzīt ar acīm, kā Kristus raugās uz savu līgavu, uz savu draudzi, uz mani. Kādu, ko un kā Viņš redz.
Un es melotu ja tagad teiktu, ka negribu apprecēties, bet es šodien sapratu, ka pāri tam, un visu pirms es gribu būt Kristus līgava. Nevis tapēc, ka es tāda jau neesmu, es jau esmu, jo Dievs to ir teicis, bet ieraudzīt sevi tajā. Nevis to vienkārši pieņemt, ka nu jā tā jau ir, bet atrast sevi tajā. Ieraudzīt sevi tajā. Palaist vaļā to, kas palaižams vaļā un pieķerties tam, kam jāpieķeras. Jo arī sieva atstās tēvu un māti un pieķersies vīram. Kaut kas ir jāatlaiž, lai kaut ko saņemtu. Man ar šito arī iet grūti. Gribās turēties pie visa un iegūt visu.
Viņš gaida, Viņš redz, Viņš mīl! Un Viņš grib, lai ieraugam, kas esam Viņā. Viņš ļoti to grib! Jo tas ir tik svarīgi, redzēt sevi Kristū.
Lai par visu citu ir vienalga, lai svarīgs tikai tas, ko Kristus domā, redz un saka!


