So

Nekad nedomā, ka tu esi pārāk maziņš, lai darītu lielas lietas, kā arī pārāk liels, lai darītu mazas lietas.

tiešām svarīgi?!

Es neaizraujos ar tv skatīšanos. Bet šovakar, apsēžoties uz dīvāna ieraudzīju, ka iet filma par Japānu, un tā nu sāku skatīties..
Un es tā domāju, tur neviens cilvēks neteica, ne par to, ka mans krutais dators pazuda, ne ka manas dolče gabanas drēbes vairs nav, ne arī mans eiroremonts. Tas vispār nav svarīgi. Bet ar ko gan aizņemtas ir mūsu domas?! Cik gan daudz no tā visa būtu svarīgi tad, ja mums nekas vairs nepiederētu, vai arī cik vērtīgi tas ir uz mūžības fona?! Ar ko tu piepildi savu dzīvi?! Vai tas ir tā vērts?! Cik daudz laika tu pavadi pie lietām, kam ir vērtība?! Vai tu piepildi dzīvi ar to, kam mūžīga vērtība?!
Reizēm šķiet, tās visas daudzās lietas, kas man apkārt, aizsedz skatu uz to, kas svarīgākais. Bet spēt caur to visu ieraudzīt patieso, īsto un vērtīgo. Ierudzīt!
Es nenoliedzu, ka tās ir svētības, ka man ir drēbes, jumts virs galvas, siltums, gaisma utt.utjp. Bet palikt pateicību sirdī par visu šo, bet paturēt svarīgāko tiešām par svrīgāko.

Es nezinu kāpēc,
Man tomēr pieder tik daudz.
Tas nav no manis, tas nav par mani
Tas viss no Tavas žēlastības.

tā

esi šeit

Tu apstājies un klusē.

Un gaidi.

Gaidi, kad kāds paskatīsies uz tevi

Paskatīsies un ieraudzīs.

Ieraudzīs, ka arī tevī

Ir sāpes, cīņas un grūtības.

Ka arī tev ir salauzta sirds.

Ka arī tev, gribās, lai cilvēki ieklausās.

Jā, lai viņi ieklausās

Bez pareiziem vārdiem,

Bez gudrām atbildēm

Man to nevajag šodien

Bet apsēsties blakus,

Saņemt roku un turēt cieši

Lai tu būtu drošs,

Ka kāds ir kopā ar tevi,

arī tad, kad tev neiet viegli.