līst

Nezinu kāpēc, bet lietus visbiežāk manī izraisa tik jauki silti patīkamas sajūtas. Gribu siltos pavasara vakarus, kad basām kājām varu caur peļķēm iet. Tā vienkārši sēdēt un vērot, kā lietus lāses sitas pret palodzi un izrotā loga rūti. Pacelt galvu augšup, lai lietus acīs līst, un neviens neredz, ka arī asaras man ir. Ieelpot svaigumu, kas seko pēc lietus. To skaistumu, kas slēpjas lietū, nevar izteikt vārdos. jā.

auto, auto autombīli

šodien tā interesanti sanāca. domas radās. bij jābrauc uz Rīgu, šodien no rīta. un šeku reku, sēžam mašīnā un brālis nevar pielaist mašīnu. opā. 8 darbs sākās. ko nu?! kaut kā interesanti, tu šķiet paļaujies uz Dievu, bet tomēr, gribot negribot tu esi paļāvies arī uz to mašīnu kura tevi aizvedīs. tu vienmēr paļaujies uz to, ka pienāks rītdiena. tu paļaujies, ka izdarīt varēsi velāk. tevī ir tā apziņa, ka tas un tas notiks.. tā interesanti. Gribās tak uzticēties tikai tam uz ko vērts paļauties. jā. labi, ka caur situācijām man atgādina,uz ko tu paļaujies bērns, un kam uzticies. Labi ka akumlatoru varēja paņemt no otras mašīnas. Bet jā, kaut viss tāpat sanāca labi, tomēr, tā interesanti sanāca.

Un pēdējā laikā atkal un atkal pa galvu jaucas dziesma - people get ready, Jesus is coming.

Ir vēls un saule vairs nespīd

Es, tikai cilvēks
Ar sirdi, ar jūtām
ar sāpēm, ar priekiem
Un tikai gribās,
lai kāds saprot,
neko vairāk
(bet arī ne mazāk)
tikai sēdēt blakus
un atgādināt,
ka tev ir vērtība.

***