otrdiena, jūlijs 19, 2011

c*

You need not cry very loud; He is nearer to us than we think.
- Brother Lawrence

piektdiena, jūlijs 15, 2011

vakara rasa

Šovakar jūtos tik ļoti mīlēta! Un tas ir tik īpaši tieši tapēc, ka nekas tāds nemaz nenotika. Nebija lielu atklāsmju, kaut kā ļoti pārdabiska, vai vel kaut kā.. bet man liekas, tā jau arī ir Dieva ritīgā sirds vēlme. Ka nevis tu esi mīlēts, dārgs, vērtīgs un īpašs tad, kad kaut ko ļoti piedzīvo vai kad redzi ko notiekam. Jo Dievs tevi mīl gan tad, kad tu jūti, gan tad kad tu nejūti, gan tad kad tu redzi, gan tad kad tu neredzi ( un šito es tā ritīgi gribu satvert, ka pat tad, ja es neredzu un nejūtu, nekas no Viņa būtības neparmazāko kripatiņu nemainās). Un zini, ir daudz īpašāk tajā brīdī, kad tu acīm neko neredzi, bet sirdī ir tā lielā pārliecība. Jā, ir grūti tā neredzēt un man ritīgi nepatīk vienkārši uzticēties, bez paskaidrojumiem un sīkām smalkām norādēm. Bet tik īpaši, kad varu palūkoties un ieraudzīt, ka es esmu vietā, kur man jābūt un Dievs dara Savu darbu, gan manā sirdī, gan sirdīs, kas ir apkārt. Un Dievs ritīgi īpaši un individuāli ar katru vienu strādā, tas TIK īpaši ir. Ritīgi ieraudzīt to lielo Dieva darbu cilvēku dzīvēs. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. Ef.2:10
Un vel, par mieru un par klusumu un par dievbijību un svētumu daudz domāju pēdējā laikā, bet par to citreizīt padalīšos. Šovakar, lai arī tev rasas lāse uz vaiga uzpil :)

pirmdiena, jūlijs 11, 2011

pār - domas

Es nezināju, ka vienai tādai izvēlei - es negribu, lai tas ir par mani - var būt TIK liels spēks. Viena izvēle var TIK daudz izmainīt. Kad devos ceļā un domāju par to visu, likās, ka kaut ko galīgi traku gribu, bet ritīgi sapratu, ka tas ir TIK ļoti īpaši, kad man nav jādomā par sevi, jo tas jau vispār nav par mani, es nekalpoju sevis dēļ. Tik liela nozīme pieņemt lēmumu, izdarīt izvēli un ļauties. Es izdaru savu daļu, Dievs darīs savējo! Un pats interesantākais, ka neskatoties uz to, ka tu izvēlies nedomāt par sevi, Dievs vienalga TIK ļoti daudz maina un veido pie manis. Un vel, sapratu tā ritīgi, ka ne tikai pirms visādām lietām, kad Dievs kaut ko gatavo ir ritīgie uzbrukumi un cīņas, bet arī pēc tam kad Dievs ir daudz darījis.. jo tikai tas, ka es atceros, kā Dievs tur to darīja, es varu būt iedrošināta ritīgi citās situācijās un vienam tur tas nu galīgi nemaz nepatīk. Gibu uzvarētu cīņu paturēt kā uzvarētu cīņu, nekatoties uz to, ka pēc visa aizļāvos visam kam nepatiesam.
Un vērojot taureņus es atcerējos, ko Bārbala man stāstīja par taureņiem. Īsumā apmēram tā - ka dzīvoja divi tārpiņi, kuri visu laiku škrobojās un nekas viņiem nebija labi un viņi tikai ložņāja pa zemi. Vienam no viņiem ļoti gribējās lidot, bet otrs turpināja stāstīt, ka tu tak esi tikai tārps beidz tur sapņot utt utjp. Un tārps ritīgi sabēdājās un aizlīda prom un no bēdām sāka sevi satīt kūniņā un gribēja nomirt. Bet tad, kad viņš atmodās un izlīda ārā, viņš nebija vairs tārps, viņs bija skaists skaists taurenis, kas lidot varēja un priecājās un viņš bija TIK brīvs un TIK laimīgs! Un tad ieraudzīja lienam pa zemi viņš savu draugu tārpu un sāka stāstīt un priecāties, ka lido un ir tik fantastiski, bet tārps sastāstīja tauriņam, ka viņš to tikai izdomāja un ir parasts tārps, un tā gan tauriņš gan tārps, nelaimīgi turpināja līst pa zemi uz priekšu.. Un es sapratu, ka ar šito lietu man ir daudz problēmu, klausoties nepareizajās balsīt un nespējot līdz galam noticēt, kas patiesībā es esmu Kristū. Bet lēnām Dievs maina veido un dziedina. Tas varbūt notiek lēnāk kā es gribu, bet es mācos sevi nenosodīt, nepieņemt nepatieības un neļauties tam, kas nav patiesība. Un man ir ritīgākā pārliecība, ka tajā brīdī, kad šī cīņa tiks izcīnīta un būs tāda ritīgā brīvība, ta būs ritīgā liecība un iedrošinājums, jo es zinu, ka daudziem ir ritīgās cīņas šajā jomā. Bet tikmēr sēdēt pie Jēzus kājām un ļaut lai Viņa mīlestība piepilda un atklāj, kas un kāda esmu Viņam.
Un vel es atkal sapratu, ka man ļoti gribās kalpot, tas pat nav īsti svarīgi vai slaukot grīdu, vai lūdzot par kādu, bet katru lietu darot Dievam par godu. Un vēlme par KMS kļūst arvien stiprāka. Vel tikai gads skolā un tad, ja Dievs vadīs, mācīšos tur. jā.

svētdiena, jūlijs 10, 2011