vakara rasa

Šovakar jūtos tik ļoti mīlēta! Un tas ir tik īpaši tieši tapēc, ka nekas tāds nemaz nenotika. Nebija lielu atklāsmju, kaut kā ļoti pārdabiska, vai vel kaut kā.. bet man liekas, tā jau arī ir Dieva ritīgā sirds vēlme. Ka nevis tu esi mīlēts, dārgs, vērtīgs un īpašs tad, kad kaut ko ļoti piedzīvo vai kad redzi ko notiekam. Jo Dievs tevi mīl gan tad, kad tu jūti, gan tad kad tu nejūti, gan tad kad tu redzi, gan tad kad tu neredzi ( un šito es tā ritīgi gribu satvert, ka pat tad, ja es neredzu un nejūtu, nekas no Viņa būtības neparmazāko kripatiņu nemainās). Un zini, ir daudz īpašāk tajā brīdī, kad tu acīm neko neredzi, bet sirdī ir tā lielā pārliecība. Jā, ir grūti tā neredzēt un man ritīgi nepatīk vienkārši uzticēties, bez paskaidrojumiem un sīkām smalkām norādēm. Bet tik īpaši, kad varu palūkoties un ieraudzīt, ka es esmu vietā, kur man jābūt un Dievs dara Savu darbu, gan manā sirdī, gan sirdīs, kas ir apkārt. Un Dievs ritīgi īpaši un individuāli ar katru vienu strādā, tas TIK īpaši ir. Ritīgi ieraudzīt to lielo Dieva darbu cilvēku dzīvēs. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. Ef.2:10
Un vel, par mieru un par klusumu un par dievbijību un svētumu daudz domāju pēdējā laikā, bet par to citreizīt padalīšos. Šovakar, lai arī tev rasas lāse uz vaiga uzpil :)