Es turpinu brīnities par to kā Dievs dara.. lietas var nemainīties, apstākļi var palikt tieši tādi paši, bet viņš maina sirdi, Viņš dara darbu sirdī. Viņš dod mieru, kas augstāks par visu saprašanu. Viņš dod prieku un Viņš atver acis redzēt savādāk. Tik dārgs, tik vērtīgs, tik īpašs ir plaDs. Lūgšanas MAINA lietas! Un atkal Arta diesma ieskanās galvā - Tavu mīlestību, izbaudu es, kā bērns saldas karameles. Es grimstu Tevī, kā pieneņu pļavā, pāri debess žēlastība. Lai cik dīvaini un lai cik neraksturīgi man tas nebūtu, man šodien pilnīgi pietiek ar to ka es neko nezinu, neko nesaprtu, neko neredzu. Man pietiek ar Viņa žēlastību. Ir miers, jo man pietiek. Viņš gādā par zvirbuļiem, Viņš gādās par mani. Viss punkts. Vairāk jautājumu nav. Tas tā vienkārši ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru